25/7 – Produktivitātes Padomi Pie Kuriem Atkārtoti Atgriežos

25/7 – Produktivitātes Padomi Pie Kuriem Atkārtoti Atgriežos

By Nikodem Nijaki (Own work) [CC BY-SA 3.0 (https://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0)], via Wikimedia CommonsAttēls: Nikodem Nijaki

Ja visi produktivitātes padomi, ko regulāri lietoju būtu jādestilē vienā frāzē, tā būtu: Vairāk sūdzies par laika trūkumu. Saglabā možumu, mazini mentālo noslodzi un vienmēr dari tikai vienu lietu vienā laikā. Mēs visi esam mēģinājuši darīt vairākas lietas vienlaicīgi un noteikti neesmu vienīgais kas pamana cik neproduktīvi un nepatīkami tas ir. It kā dzīvot ar nepārtraukti novērstu uzmanību, pastāvīgi pārbaudot visas sociālo tīklu notifikācijas, kuras atjaunojas ātrāk kā iespējams tās izlasīt.

Manuprāt, produktīvs darbs (un labsajūta) sākas ar ilgtspējīgu možuma noturēšanu, tādēļ možumu uztveru kā resursu, ko pārvaldīt. Es to iedomājos uz skalas no mīnus desmit līdz desmit. Mīnus desmit te apzīmē pilnīgu bezspēku un enerģijas trūkumu. To sajūtu kāda rodas kad esi sasirdzis ar gripu un kļūsti arvien gurdenāks pat guļot gultā. Skalas otrs gals, plus desmit, apzīmē sajūtu brīdī kad Tev uzbrūk nikns suns no kura jābēg. Tas ir brīdis kad liekas, ka vari performēt ar maksimālu piepūli un nekad nenogurt. Šīs abas ir galējības un nekad nepastāv ilgtermiņā. Viduspunkts, nulle, ir kaut kas, ko var uzturēt ilgi. Tā ir sajūta, kad pamodies sestdienas rītā un zini, ka līdz pirmdienai nekas nav jāpaspēj. Nav plānu izklaidēties un nav plānu lasīt vai nodoties hobijiem. Ir tikai neitrāla veģetēšana. Kad strādāju, turos līmenī ap divi vai trīs. Tā ir sajūta, ko ikdienā gūstu kad ģērbjos, izejot no mājas, lai paspētu uz autobusu, kuru gandrīz kavēju. Te apzinos, ka lietas ritēs pēc plāna tikai, ja tagad saņemšos un mazliet pasteigšos. Šādā stadijā parasti esmu pirmdienas rītā kad ierodos darbā. Tas ir možuma līmenis kas nāk automātiski. Māksla ir to noturēt līdz pirmdienas vakaram un nākamās četras dienas.

Es to kultivēju ar rīta rutīnu, kas iekļauj sevī sportošanu un kontrast dušu (trīsdesmit sekundes auksts ūdens, trīsdesmit sekundes silts un tā divas reizes). Rīta rutīna sniedz startu dienai un ieliek to apzināti izvēlētās sliedēs. Bez rīta rutīnas rīts mani nesagatavotu iemet dienas kņadā. Uzsveru, ka rutīnai jābūt apzināti izvēlētai un tai sevī jāiekļauj kāds centības elements. Reiz kādam draugam vaicāju vai viņam ir sava rutīna dienas sākumam un viņš atbildēja aptuveni: “Jā, es izdzeru kafiju un aizeju pasēdēt.” Tas neskaitās. Laba rīta rutīna nav lietas, ko darām automātiski, tās ir lietas, kuras jāizvēlas darīt apzināti.

Pēc rīta rutīnas mans možums saglabājas līdz aptuveni divpadsmitiem dienā. Šīs trīs možākās darba dienas stundas (no deviņiem līdz divpadsmitiem) veltu dienas darbiem, kuri prasa lielāko mentālo piepūli – darbam, kas rada jaunu vērtību, nevis tikai uztur esošo. Te ir jārisina mazas dilemmas, jāuzzina kaut kas jauns un jāspēj tas integrēt esošajos risinājumos un varbūt pat jāsaprot pati problēma, ko vispār mēģinu atrisināt. Te risinu visus jautājumus kuriem nav standarta atbilžu. Šajās pirmajās trīs stundās liekas, ka varēšu attiecīgo možumu un produktivitāti uzturēt visu dienu, pat negribās ņemt pārtraukumus un dažreiz šis možums kļūst par vieglu narkotiku un gribas to iespiest grīdā, klausoties agresīvu mūziku vai dzerot kafiju. Bet manā pieredzē tas pārslogo sistēmu. Ja pirmajās trīs darba stundās pārāk iespiežu grīdā, tad uz trijiem pēcpusdienā bākā nekas vairs nav palicis. Tādēļ, pat, ja pirmajās pāris stundās liekas, ka varēšu gasēt visu dienu, piespiežu sevi paņemt vismaz vienu 10 minūšu pauzi ik stundu. Un, ja dzeru kafiju, tad noteikti bez cukura, jo cukurs paceļ enerģiju uz divdesmit minūtēm, bet pēc tam atņem vairāk spēka kā iedeva.

Savu darba dienu sāku ar skatu kalendārā (nevis e-pastā!), lai atcerētos kas man šodien jāsatiek un pēc tam pierakstu trīs līdz piecas lietas, kuras šodien jāizdara. Iekļauju gan lietas, kuras vēlos darīt, gan tās, kuras nevēlos. Tīkamās lietas lieku sarakstā, lai varētu dot sev psiholoģisku apbalvojumu brīdī kad izvītroju padarītu darbu no darāmo darbu saraksta. Ja tur būtu tikai netīkamas lietas, tad, zinot sevi, ir liela iespēja, ka tās visas neizdarīšu un, ar laiku, katrs skats sarakstā radīs nepatīkamu neizdarīta mājasdarba sajūtu, turpretim, ja sarakstā ir arī lietas, ko vēlos izdarīt, es varu tās izdarīt un doties uz sarakstu tās izsvītrot un saņemt gandarījumu par padarīto.

Šis darbu saraksts attiecīgajā dienā ir mana Visuma centrs. Regulāri esmu pārsteigts par to, cik viegli iekrist darāmo sīkumu virpulī, kas mani aizrauj prom no dienas svarīgākajiem darbiem. Katru reizi kad pamanu, ka pārāk daudz ļauju sevi raustīt uz visām pusēm un atbildu uz tikko ienākušiem e-pastiem, ievelku dziļu elpu, apskatu sarakstu, izlemju kam ķeršos klāt nākamajam un izelpoju. Te arī atklājas iemesls, kādēļ svarīgo darbu sarakstā ir tikai trīs līdz piecas lietas. Es nevaru pietiekami ilgi aizturēt elpu, lai izlasītu vairāk rindu.

Ja esmu pieķēries vienam darbam, daru to tā, lai man vēlāk nav pie viņa jāatgriežas, jo katru reizi kad darba vidū atļaujos pārslēgties uz kaut ko citu, zinu, ka vēlāk, kad atkal atgriezīšos, man būs jāiegulda papildus spēks, lai atcerētos kur es paliku. Izdarīšana vienā piegājienā līdz galam, lai arī ne vienmēr sanāk, ir veids kā mazinu mentālo noslodzi. Bet tam ir arī emocionāls ieguvums. Reizēs kad nepieturos pie šīs disciplīnas un kādu darbu apmuļļāju, tad atzīmēju, kā neizdarītu un apņemos pie tā atgriezies, es pēc laika attopos, ka esmu izveidojis sarakstā nepadarīto darbu planktonu. Tie ir neizdarītie darbi, kurus nobīdu zemāk sarakstā ar katru jauno darbu, ko pievienoju saraksta augšgalā. Saraksta planktonam ir mistisks veids sevi apaudzēt ar psiholoģisku smagumu, kā rezultātā, jo ilgāk viņš tur sēž, jo mazāk man gribas tam ķerties klāt. Tādēļ, lai no tā izvairītos, darbus segmentēju tā, lai katru saraksta punktu varu izdarīt vienā piegājienā. Ja man nav sevi jānoslogo ar saņemšanos pieķerties vairākkārt atliktiem darbiem, tad man nav jāskrāpē planktons un esmu ietaupījis vēl vienu berzes punktu, kur var pazust mentālā enerģija.

Cits veids, ko bieži izmantoju mentālās noslodzes mazināšanai ir lēmumu iepriekšēja pieņemšana. Es aptuveni nojaušu kāda veida jautājumi man būs jārisina tuvākajās dienās un jau iepriekš izlemju uz kādām atbildēm sliekšos kad šie jautājumi uzpeldēs. Piemēram, šī raksta rakstīšanas laikā, darbā esmu pārejas posmā un man ir divas aktīvas e-pasta adreses. Es jau šobrīd esmu izlēmis kuru teikšu cilvēkiem kad viņi prasīs uz kuru rakstīt, lai ar mani sazinātos. Tādā veidā varu ietaupīt mentālo spēku gan sev, gan arī citiem, jo dodu konkrētu atbildi un nelieku viņiem tērēt spēku izvēles veikšanai, sakot: “Abas labas.”.

Ja organizēju kādu tikšanos, vienmēr rezervēju tai trīsdesmit minūtes. Manā pieredzē, ja tikšanās ilgst vairāk par pus stundu, neatkarīgi no tikšanās ilguma, produktīvas tāpat būs tikai trīsdesmit minūtes. Personīgi sev ieplānoju arī laiku pēc tikšanās, kurā veikšu darbus par, ko esam vienojušies tiekoties. Tādā veidā izmantoju inerci, ko ieguvu tiekoties, lai virzītu uz priekšu tikko izrunātās lietas un man nav vēlāk jāpatērē spēks, lai atcerētos, ko apsolīju izdarīt.

Dienas gaitā enerģijas kļūst arvien mazāk, tādēļ veltu laiku arī pauzēm, kurās sēžu dīvānā vai pufā (uz kura dažreiz aizmiegu) un, vismaz labajās dienās, šī pārtraukuma laikā nebakstu telefonu, jo telefona bakstīšana, lai arī izklaidējoša, tāpat ir mentālā noslodze. Pufā visbiežāk atlaižos pēc pusdienām un pusdienās cenšos ēst lēnām un nepārēsties, lai izvairītos no pēc-Ziemassvētku mielasta noguruma darba dienas vidū. Lēnāka ēšana arī ļauj prātam aizpeldēt no darbiem. Tādā veidā iegūstu skatu no malas, brīdī kad atkal atgriezīšos pie darāmā.

Dienas otrajā pusē, kad mentālā spēka ir mazāk pievēršu lielāku uzmanību veidam kā sēžu – ja esmu sašļucis krēslā tad jūtu kā šī poza kultivē miegainumu, tādēļ (vismaz labajās dienās) cenšos sēdēt ar taisnu muguru, viegli atspiestu pret krēsla atzveltni. Attiecībā uz pašiem darbiem – veicu administratīvus vai pasīvus darbus. Administratīvie ir tādi, kuru rezultātā uzturēšu esošo kārtību un jaunu vērtību neradu. Piemēram, atgādinu citiem, ko viņiem esmu palūdzis, izprintēju papīrus kas būs vajadzīgi vēlāk, pāreju pāri iekrātajām sarakstēm grupu čatos (kurās pārsteidzoši reti ir kaut kas svarīgs) vai lasu jomas jaunumus. Mēdzu darba dienas beigām atstāt arī vienkāršu darbu, ko varu paveikt izcili. Tādā veidā esmu dienu beidzis uz labas nots un varu iet mājās ar pacilājuma sajūtu.

Agrāk esmu pieļāvis kļūdu dienas nepatīkamāko darbu atlikt uz vakaru vai, vēl ļaunāk – uz nākamo dienu. Bet esmu sapratis, ka tā ir sliktākā lieta, ko darīt. Ja nepatīkamu darbu, kā grūtu zvanu vai garlaicīga datu un informācijas vākšanu atlieku uz dienas beigām tad apziņa par to, ka tas man ir vēl priekšā, mani nomāc visas dienas garumā un, ja šo darbu atlieku uz rītdienu tad ir vēl sliktāk, jo par šo darbu iedomāšos pat esot mājās un uz darbu došos negribīgi. Kā rezultātā ieradīšos demotivēts, kaut ko citu izdarīšu nepienācīgi un iekritīšu negatīvā spirālē. Grūtie darbi var paņemt ne tikai mentālu spēku, bet reizēm tie ir arī emocionāli nepatīkami, tādēļ tiem uzbrūku kad man ir visvairāk spēka – no rīta.

Ja visas šuves plīst un darbs jāņem uz mājām, jo ar darba laiku visam darbam laika nepietiek tad izgulēšanos ieplānoju kā daļu no strādāšanas. Tas nozīmē, ka es tiešām steidzos, pat strādājot no mājām, visu paspēt līdz 22:00. Es (atkal – vismaz labajās dienās) nesērfoju pa Youtube vai Facebook ar domu: “Ai, vēl taču visa nakts priekšā.”. Jo katra negulētā stunda atsauksies uz manu rītdienas produktivitāti un es atkal iekritīšu negatīvajā spirālē. Tādēļ, pat lielas darba slodzes brīžos, apzinos, ka izgulēšanās ir daļa no strādāšanas.

Dienas gaitā neizbēgami būs notikumi, kas izjauks iecerēto dienas plānu, tādēļ darbā (un dzīvē) rēķinos ar to, ka gandrīz vienmēr gandrīz viss noies greizi. Tam sagatavojos ieplānojot tukšu laiku, ko veltīt visam kas prasīs vairāk laika kā biju domājis, vai lietām, kuras nevarēju paredzēt. Tā ir buferzona, kas absorbē sadursmes.

Es reiz organizēju kādu semināru un pats tajā neplānoju būt klāt, jo bija jāvelta visi spēki ikdienas darbiem, kuru sakārtošanai tobrīd strādāju ārkārtas režīmā. Divas stundas pirms semināra, brīdī kad dzēsu ugunsgrēku ikdienas darbos, uzzināju, ka semināra pasniedzējs neieradīsies. Šādos brīžos kad jāpārslēdzas no viena ugunsgrēka uz otru, grūtākais ir atstāt vienu ugunsgrēku degam, kamēr dzēšu otru. Emocionāli ir liels spiediens abus dzēst vienlaicīgi tādēļ tajā brīdī atgādinu sev, ka vienā laikā kvalitatīvi spēju darīt tikai vienu lietu. Pat, ja tajā sekundē man būtu uzkritušas vēl piecas krīzes, es apzinātos, ka man jārisina tā, kura ir visvairāk lietām straumes augšgalā. Apziņa, ka vienā laikā spēju darīt tikai vienu lietu mani imunizē pret stresa pieaugumu gadījumā, ja krīze kļūst lielāka. Jo neatkarīgi no tā vai uzreiz jāatrisina trīs, piecas vai desmit lietas, es jebkurā gadījumā vienā laikā risināšu tikai vienu. Šaudīties no viena darba uz otru ir vissliktākais, ko tādos brīžos darīt. Paniska lēkāšana no viena pienākuma, zvana vai e-pasta, uz otru, kamēr elpa kļūst arvien seklāka un sakrājas krūškurvja augšgalā, ir pazīme, ka nekontrolēju savu laiku un ļauju citiem noteikt, kā tiks iztērēta mana uzmanība. Šie padomi, pie kuriem atkārtoti atgriežos, ir veids kā atgūstu kontroli pār saviem pūliņiem un panāku, ka lietas, kurām veltu savu uzmanību ir izvēlētas apzināti.

Svarīgās detaļas #21 – Kaspars Peisenieks – Personīgo Finanšu Pārvaldīšana un Miljonu Ieguldīšana

Svarīgās detaļas #21 – Kaspars Peisenieks – Personīgo Finanšu Pārvaldīšana un Miljonu Ieguldīšana

Kaspars Peisenieks

Kaspars Peisenieks: “Mums visiem ir vienādas iespējas.”

Kaspars Peisenieks ir ieguvis maģistra grādu finansēs no Banku augstskolas, MBA no Šveices biznesa skolas un CFA sertifikātu.
Šobrīd, kopā ar kolēģiem BlueOrange bankā viņš pārvalda portfeli desmitiem miljonu eiro apmērā. Un caur savu blogu Peisenieks.com dalās ar praktiskiem padomiem personīgo finanšu pārvaldīšanā, kuri jums noderēs pat, ja jums (vismaz pagaidām) nav desmit miljoni, ko ieguldīt finanšu tirgos. Es pats Kaspara padomus finanšu pārvaldīšanā esmu uzklausījis jau izsenis un tos arī lieku lietā rīkojoties ar savu naudu.

Ja šobrīd podkāstam vari veltīt tikai 5 minūtes dodies uz podkāsta punktu 22 minūtes un 49 sekundes, kur Kaspars pastāsta, kā sākt uzkrāt un plānot savas finanses.

Baudi un dalies!
Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #20 – Jānis Polis – Kā Sasniegt Virsotni, Atteikt Miljonam un Atmaskot Interneta Propagandu Latvijā.

Svarīgās detaļas #20 – Jānis Polis – Kā Sasniegt Virsotni, Atteikt Miljonam un Atmaskot Interneta Propagandu Latvijā.

Jānis Polis

Jānis Polis: “Tas kas mūs visvairāk kaitina citos, visticamāk mums pašiem izteikti piemīt.”

Jānis Polis savu mūziķa karjeru uzsāka 3 gadu vecumā, dziedājot Latvijas Radio bērnu popmūzikas ansambī “Dzeguzīte”. 2003. gadā viņš nodevās piedzīvojumiem un drāmai, ko sniedza, toreiz tik populārā, Talantu Fabrika un 10 gadus vēlāk, 2013. gadā, viņa paša mūzika viņu aizveda līdz eirovīzijas nacionālā dziesmu atlases konkursa pusfinālam.

Viņš ir studējis starptautiskās attiecības London School of Economics, kopš 2009. gada strādā digitālajā mārketingā un ir paspējis vienu gadu šajā jomā strādāt Malaizijas lielākajā mediju aģentūrā, kur viņš veiksmīgi apkalpoja Malaizijas prasīgāko klientu un kļuva par aģentūras jauno uzlecošo zvaigzni. Bet par spīti spīdošai karjerai un ienākumiem, kuriem teorētiski vajadzētu varēt nopirkt pat laimi, viņš turpmākam darbam Malaizijā pateica nē.

Tepat Latvijā caur savu blogu ardomu.lv viņš sacēla veselu furoru, ar rakstu sēriju par interneta propagandu Latvijā, kura sasniedza 100 000 cilvēku un paskaidroja mums, kādi politiskie spēki un biznesa intereses slēpjas aiz populārākajiem sociālo mediju portāliem Latvijā.

Dažas no tēmām, ko apspriedām:

  • Kas notika viņa galvā, kad viņam piedāvāja vienu miljonu USD vērtu kukuli.
  • Kā viņš nejauši iekļuva talantu fabrikā.
  • Aizkulišu stāsti no Tele2 meteorīta kampaņas.
  • Kā viņš sarunāja 4 dienu darba nedēļu strādājot no mājas.

Ja šobrīd podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 1h 10min un 41sek, kur Jānis pastāsta kā viņš atteicās no 1 000 000 USD liela kukuļa skaidrā naudā.

Baudi un dalies!

Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #19 – Ģenerālis Raimonds Graube – Patriotisms Mūsdienu Klusajā Karā

Svarīgās detaļas #19 – Ģenerālis Raimonds Graube – Patriotisms Mūsdienu Klusajā Karā

Ģenerālis Raimonds Graube
Ģenerālis Raimonds Graube: “Mēs esam brīvi cilvēki brīvā valstī. Noticiet tam!”

Raimonds Graube ir darbojies kā Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ieņēmis amatus Aizardzības ministrijā, bijis NBS militārais pārstāvis NATO un ES, un 2012. gadā viņam tika piešķirta ģenerālleitnanta dienesta pakāpe, kas ir augstākā militārā pakāpe Latvijā.

Tagad, esot atkāpies no NBS komandiera amata, viņš ir kļuvis par Valsts aizsardzības un patriotisma fonda Namejs valdes priekšsēdētāju. Fonds darbojas, lai veicinātu patriotismu Latvijas sabiedrībā, uzturētu starptautiskajās operācijās bojā gājušo karavīru piemiņu un sniegtu atbalstu NBS un Zemessardzes veterāniem.

Ja šobrīd podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas 47. minūti un 15. sekundi, kur Raimonds paskaidro, cik dārgi valstīm izmaksā neitralitāte.

Baudi un dalies!

Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #18 – Andris Grafs – Kā Lobēt Likumu

Svarīgās detaļas #18 – Andris Grafs – Kā Lobēt Likumu

Andris Grafs

Andris Grafs: “Ja Tev nav sava mērķa, Tu kļūsti par cita mērķi.”

Andris Grafs ir piedalījies komisijās, kuru pienākumos ir ietilpis atlasīt Rīgas brīvostas pārvaldnieku, Latvijas Radio valdes priekšsēdētāju un valdes locekli, un Latvenergo padomi.

Viņš netikai piedalījies vadītāju atlasēs, bet pats arī ir darbojies vadošos amatos Privatizācijas aģentūrā, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā un Izglītības un zinātnes ministrijā.

Šobrīd savas darba dienas viņš pavada strādājot par Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) Latvijas pārstāvniecības vadītāju. Šis institūts darbojas, lai virzītu labu korporatīvo pārvadību un institūta apmācības ir izgājuši vadības locekļi no organizācijām kā Swedbank, DnB, KPMG, Ernst&Young, Latvijas ministru kabinets, Latvenergo, Carlsberg un daudziem citiem vērā ņemamiem Latvijas un Baltijas uzņēmumiem.

Papildus tam, viņš Rīgas Stradiņa universitātē pasniedz kursus “Komunikācijas politika Eiropas Savienībā” un “Lobēšanas tehnoloģijas un interešu pārstāvniecība”, bet tas nav vienīgais veids, kā viņš dalās ar savu pieredzi. 2017. gadā, nometnē 2×2 viņš pasniedza Politikas un Sabiedrības ievirzi un 2018. gadā būs šīs nometnes vadītājs.

Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas 51. minūti un 56. sekundi, kur Andris pastāsta, kā viņš sasniedz ministrus caur neformāliem ceļiem.

Baudi un dalies!

Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #17 – Mihails Papsujevičs – Kā Likuma Pārkāpēji Atgriežas Sabiedrībā

Svarīgās detaļas #17 – Mihails Papsujevičs – Kā Likuma Pārkāpēji Atgriežas Sabiedrībā

Mihails Papsujevičs

Mihails Papsujevičs: “Cilvēks spēj mainīties jebkurā vecumā.”

Mihails Papsujevičs ir bijis vecākais inspektors Rīgas Pašvaldības policijas Ziemeļu rajona pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļā, ir palīdzējis reformēt ieslodzījuma vietu sistēmu Kirgizstānā un šobrīd ir Valsts probācijas dienesta vadītājs.
Valsts probācijas dienests ir radīts, lai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un koordināciju, un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.

Ja tagad vari podkāstam veltīti tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas 21. minūti un 38. sekundi, kur apspriežam, kas notiek likuma pārkāpēja prātā, brīdī kad cilvēks veic pārkāpumu.

Baudi un dalies!

Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #16 – Andrejs Birjukovs – Dzīve kā Piedzīvojums: Kā Apvienot Darbu Reālajā Pasaulē ar Savu Sapņu un Atlētisko Mērķu Piepildīšanu

Svarīgās detaļas #16 – Andrejs Birjukovs – Dzīve kā Piedzīvojums: Kā Apvienot Darbu Reālajā Pasaulē ar Savu Sapņu un Atlētisko Mērķu Piepildīšanu

Andrejs Birjukovs

Andrejs Birjukovs: “Nav svarīgi, ko pārējie domā. Pats svarīgākais ir tas, kā Tu vērtē savu paveikto darbu un, ko tas Tev nozīmē. Ja tas Tev kaut ko nozīmē tad tas jau ir panākums.”

Andrejs Birjukovs vairāk kā piecpadsmit gadus nodarbojās ar gludūdens smaiļošanu un šajā laikā ir bijis vairākkārtējs Latvijas čempions, startējis universiādē (kas ir olimpiskās spēles universitātēm), Eiropas čempionātā un Pasaules čempionātā.

Tagad, Andrejs paralēli savam darbam Nokia, ir pievērsies ceļošanai un apkopo pārbaudītus ceļošanas un sportošanas padomus savā blogā GetLocalBlog.com. Tajā varat lasīt par tēmām kā, kur meklēt skaistākās ceļojumu vietas pasaulē, kā jaunās pilsētās nebūt tikai tūristam un tās iepazīt dziļāk, kā turpināt sportot kamēr ceļo, kā sastādīt savu treniņa grafiku un arī par viņa dažādajiem piedzīvojumiem visās pasaules malās, viens no kuriem ietver piecu stundu rāpšanos pa vulkānu tropu saulē bez ūdens.

Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 1h 6min 34sek. un uzzini kā Andrejs atrod lidojumu biļetes kas ļauj ietaupīt līdz pat 50% no to cenas.

Baudi un dalies!
Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #15 – Daniels Pavļuts – Ekonomikas Modelēšana ar Whatsapp Starpniecību

Svarīgās detaļas #15 – Daniels Pavļuts – Ekonomikas Modelēšana ar Whatsapp Starpniecību

Daniels Pavļuts
Daniels Pavļuts: “Lūdzu, lūdzu ejiet uz vēlēšanām!”


Danielu Pavļutu vēlējos intervēt kopš dienas kad uzsāku podkāstu. Un beidzot tas ir noticis! Mēs apspriedām mūzikas lomu viņa dzīvē, stāstus no smagākajiem brīžiem ekonomikas ministra amatā, kāpšanu uz varžacīm partiju sponsoriem un lietas, kas viņam vairākkārt likušās noderīgas, ejot raibu dzīves ceļu no mūzikas cauri Hārvardai līdz Ekonomikas ministrijai un vēl tālāk.

Ja tagad vari sērijai veltīti tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas 31. minūti un 27. sekundi, kur Daniels pastāsta kā, strādājot politikā, cilvēka personība var sašaurināt vai paplašināt formālās pilnvaras.

Mazliet vairāk par Danielu:
Daniels Latvijas Mūzikas akadēmijā ieguva bakalauru klavierspēlē, pēc tam City University London ieguva profesionālo diplomu kultūras menedžmentā un 2007. gadā, ieguva maģistra grādu sabiedrības vadībā Hārvardā.

Lūk, dažas pozīcijas kurās viņš ir darbojies:

  • Zīmolu vadītājs DDB Latvija,
  • Valsts sekretārs kultūras ministrijā,
  • Latvijas Nacionālās operas direktora padomnieks vadības un komunikāciju jautājumos,
  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis,
  • Swedbank korporatīvo attiecību vadītājs un vadības komandas loceklis,
  • Ekonomikas ministrs no 2011. līdz 2014. gadam,
  • Latvijas startup asociācijas valdes loceklis,
  • Vieslektors Rīgas Ekonomikas augstskolā un Banku augstskolā.

Sadarbībā ar Triviums Apmācība un caur Zeno Consulting, viņš sniedz vadības konsultācijas un apmācības par tēmām kā pārdošanas pārrunas un kaulēšanās, vadības komandas snieguma celšana, līderība, pārrunu vadīšana un vēl, un vēl.
Kopš 2008. gada viņš ir valdes loceklis nodibinājumam “Talantu attīstības fonds”, kura mērķis ir atbalstīt spējīgus jauniešus vecumā no 16 līdz 18 gadiem.

Papildus tam visam, Daniels ir atsācis koncertēt kopā ar tenoru Aleksandru Antoņenko.

Baudi sēriju un dalies!

Lasīt tālāk.

Stūrgalvība Pēc Pieprasījuma – Kā, Ar Mentālo Noturību, Pārspēt Iekšējos Dēmonus

Stūrgalvība Pēc Pieprasījuma – Kā, Ar Mentālo Noturību, Pārspēt Iekšējos Dēmonus

Izžuvušas ceļu locītavas un pēdas, tik saspiestas, ka zoli veido kauli. Tās ir lietas, kas veido mirkļa iespaidu, ejot no Kolkas līdz Dubultiem. Uz pēdām spiež ne tikai savs un somas svars, bet arī apziņa, ka priekšā ir vēl vairāk visa, kas man jau apnicis.

Augstāk redzamais video ir no manas viesošanās Kolka – Dubulti pārgājiena stāstu vakarā, kurā dalījos ar padomiem, kas man 2015. gadā palīdzēja pārciest šo, simtu trīsdesmit sešu kilometru garo un piecdesmit četras stundas ilgo pārgājienu. Liela daļa no pārbaudījuma ir iekšēja mentālā spēle un gājiens deva iespēju, smagos apstākļos, pārbaudīt mentālās izturības trikus, ko biju izmantojis ikdienā.

Video pirmajā pusē koncentrējos uz mentālo spēli, otrajā daļā dalos ar praktiskiem padomiem, kas noderēs tiem, kas plāno iet pārgājienā, bet arī, ja neplāno tajā doties, iesaku skatīties līdz beigām, jo noslēgumā ir stāsts par Kolka – Dubulti fotofinišu, kas sasmīdināja publiku. Un vispār, iesaku doties pārgājienā!

Lielu daļu no mentālās izturības trikiem aizguvu no Mark Divine, kurš ir izbijis Navy SEAL. Lai par tādu kļūtu ir jāiziet cauri pus gadu ilgai apmācībai, kas noslēdzas ar Hell Week, jeb sešas dienas ilgu, nepārtrauktu treniņu, kura laikā kandidāti guļ četras stundas. Mark Divine šo treniņu izgāja kā labākais savā grupā un tagad, papildus fiziskai sagatavošanai, māca arī mentālo noturību parastiem cilvēkiem. Smagākais izaicinājums un vienlaicīgi apmācība, ko viņš piedāvā, ir Kokoro Camp, kas ir piecdesmit stundu ilgs, nepārtraukts treniņš ar fiziskiem un mentāliem pārbaudījumiem.

Šajā rakstā apkopoju viņa mentālās noturības paņēmienus, ko stāstu video un pielieku vēl dažas detaļas, ko neminēju runā.

Lasīt tālāk.

Svarīgās detaļas #14 – Ernests Štāls – Startup Pirmsākumi Latvijā un Sīkstums To Vadīšanā

Svarīgās detaļas #14 – Ernests Štāls – Startup Pirmsākumi Latvijā un Sīkstums To Vadīšanā

Ernests Štāls

Ernests Štāls: “Vienkārši pamēģini!”

Ernests Štāls jau vairāk kā piecus gadus ir aktīvs Latvijas startup vides atbalstītājs un dalībnieks.

Papildus trīs uzņēmumiem, ko Ernests ir iesācis vai līdzdibinājis, 2011. gadā Ernests līdzdibināja tehnoloģijas uzņēmumu darba telpu TechHub Riga, kas palīdz radīt vidi, kur izaugt Latvijas nākamajam veiksmes stāstam. Savas darbības laikā TechHub Riga rezidentuzņēmumi ir piesaistījuši investīcijas vairāk kā divu miljonu eiro apmērā.

Savus pirmos soļus biznesā Ernests spēra 2008. gadā kad viņš dibināja uzņēmumu Soon, kas darbojās ar QR kodiem un bluetooth tehnoloģijām.
2011. gadā Soon gūto pieredzi Ernests pārnesa uz uzņēmumu Reach.ly kas bija analītikas rīks E-komercijas veikaliem.
Un tagad, kopš 2016. gada Ernests strādā pie projekta Dripit.io, kas palīdz mārketinga cilvēkiem izmērīt atdevi no mārketinga kanāliem.

2016. gadā Dripit bija viens no 14 uzņēmumiem, 700 pieteikumu konkurencē, kura dalību apstiprinājā Startup saunas biznesa akseleratoram.

Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 58 minūtes un 11 sekundes, kur Ernests pastāsta kā viņš izlemj, kuras atsaukmes ņemt vērā, ja tās ir pretrunīgas.

Lasīt tālāk.