Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

kaspars-peisenieks

Kaspars Peisenieks ir Baltikums Bank portfeļu pārvaldnieks, viņam patīk izmantot niknas profila bildes un Banku augstskolā viņš ieguvis maģistra grādu starptautiskajās finansēs un banku darbībā, un MBA Šveices Biznesa skolā. Patlaban Kaspars ir CFA (Chartered Financial Analyst) trešā līmeņa kandidāts. Vērts zināt, ka CFA nav ceturtā līmeņa.

Kaspars nesen uzsācis savu finanšu blogu peisenieks.com un es palūdzu viņam padalīties finanšu pārdomās, kas varētu noderēt vidusmēra latvietim.

Atceramies, ka katrs par savu naudu ir atbildīgs pats, tā kā Kasparam nav iespēja iepazīties ar katra lasītāja finansiālo situāciju, neuztver šo par finanšu konsultāciju vai investīciju rekomendāciju.

Dodu vārdu Kasparam.

===

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

  • Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
  • Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
  • Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
  • Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.

===

Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā uzlabot savu finansiālo dzīvesveidu, iesaku Kaspara rakstu par to kā optimizēt nodokļus un panākt zemāku efektīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *